Fasāde šķūnim

Kad jumts tika uzlikts, tad ķērāmies pie fasādes apšūšanas ar dēļiem. Izvēlējāmies smalki zāģētos dēļus 20x130mm ar pusspundi (neēvelētus) 2 iemeslu dēļ:

  • vizuālā izskata dēļ
  • krāsas noturības labad – krāsai ir vairāk kur uzsūkties = saglabāsies ilgāku laiku

Tā kā jau bija klāt vēls rudens, tad krāsošana pašam ārā atkrita. Tādēļ aizvedu dēļus nokrāsot pie profesionāļiem uz “Starkwood painting”, kur dienas laikā dēļi jau bija sagatavoti: 2x nogruntēti no visām pusēm un nokrāsoti no 3 pusēm. Dēļi tika laisti caur specializētajām iekārtām, kas nokrāso un uzreiz nožāvē.

Sākumā uztaisījām tādu kā lāseni apakšā, lai ir kur notecēt ūdenim, kas nonāk uz fasādes – tam vēlāk uzlikšu skārdu, lai ilgāk kalpo. Pēc tam izlikām pirmo rindu visapkārt pēc līmeņa.

Tālāk jau montējām pa vairākām kārtām uz katras sienas. Starp dēļu savienojumu vietām ieturējām arī pāris mm šuvi, lai ir kur dēlim izplesties mitrumā. Tā kā fasāde ir gaišā krāsā, tad skrūves izmantojām ķīmiski apstrādātās, kas neoksidē, lai nesāk tecēt uz fasādes. Izmantoju 5x60mm skrūves – tā ņemtu 4,5mm, bet 5mm sanāca pa 1/3 lētāk, tādēļ ņēmu tās.

Ja skrūvē tuvu dēļu galiem, vēlams skrūvējuma vietas pirms skrūvēšanas ieurbt vai izmantot skrūves ar urbīti, lai nelauž dēli pa šķiedrai.

Galos, kur ir jumta slīpā daļa, papildus vidū iemontējām 1 vertikālu statni pie kā pieskrūvēt dēļu vidu.

Ieejas pusē pirmā rinda uzlikta visā garumā – durvju vietu izzāgēšu pēc tam, kad būs uzlikta grīda, lai redz precīzi, kādā līmenī jāizzāģē.
Stūros dikti neiespringām ar precizitāti, jo tiks uzlikts pelēkas krāsas nosedzošais stūris.
pēdējā rinda, kas bija spāru līmenī bija vispiņķerīgākā, jo spāres nebija precīzi identiskā dziļumā iezāģētas/uzsēdinātas uz vainaga un zem spārēm sanāca minimāls laukums, ko var nosegt ar dēli vai to nevarēja vispār, līdz ar to nācās montēt pa posmiem.

Šķūnis un tā pamati

Kā jau kārtīgam latvietim, garāžā sāk aptrūkties vietas dažādām dārza lietām (spaiņiem, grābekļiem, puķu podiem u.t.t.), kā arī vēlamies ziemas periodā dārza mēbeles glabāt zem jumta. Tā kā no mājas jumta konstrukcijām bija palicis vēl daudz kokmateriāla, izlēmām, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos neko īsti tā pat nav ko darīt sabiedriskajā dzīvē, tad nu jāuzbūvē šķūnis, lai kokmaterāli kaudzē vienkārši nesatrūd.

Sākām ar to, ka izdomājām, kāda izmēra šķūnis būtu vislabāk, lai maksimāli efektīvi izmantotu esošo kokmateriālu. Izlēmām, ka 3x6m vainaga laukums būs labs.

Tad noskaidrojām būvvaldē, kādi nosacījumi jāizpilda. Galvenais, lai ir ievēroti 4m no zemes gabala robežas. Bet dažādās pašvaldībās var būt arī specifiski nosacījumi (koku attālums, logu virzieni, augstumi u.c.). Papildus ir jāsagatavo paskaidrojuma raksts par palīgēkas būvniecību (veidlapas ir būvvaldei pieejamas un papildus vajag skici ar šķūņa izmēriem un novietojumu uz zemes gabala.

Tad nu jāsāk bija ar saimniecības ēkas pamatu izveidi. Asis atlikām, ņemot vērā teritorijas nožogojuma līniju.

Atliktas asis

Pareizi, noteikti, būtu saprast, kāda slodze būs no karkasa un jumta, bet mūsu gadījumā vienkārši apjautājāmies cilvēkiem, kas ikdienā nodarbojas ar būniecību. Par pieņemamu noteicām, izmantot oranžās kanalizācijas caurules D160x1000. Mums grunts ir tīra smilts un nav ūdeņi, līdz ar to ar pēdu dikti neiespringām.

Izrokam bedri ar assi centrā
Pamatam “pēdā” iebēru cementu un iemetu dažas saujas lielās šķembas – tīri ķeksītim – šaubos, ka tas ko dos.

Iesēdināju caurules, nolīmeņoju un piebēru no sāniem, lai nostiprina.

Tad aizpildīju ar gatavo maisījumu (Depo par nepilni 2 eur 40kg maiss, kur cements + smilts + mazā šķemba jau sajaukta, atliek tikai pieliet ūdeni un ar mikseri samaisīt. Iekšā ieliku vēl pāris armatūras stiegras, kas arī bija palikušas no mājas būvniecības. Kamēr cements vēl nav sacietējis, saliek iekšā vītņstieņus. Ideja vītņstieņiem bija, ka pieskrūvēšu vainagu – no spečukiem sapratu, ka nav īsti pareizi, jo no zemes būs aukstuma tilts uz vainagu – rasošot kokam iekšā un laika gaitā nopūdēs koksni. Labāk būtu, ja ar leņķiem pieskrūvētu.

Tā kā pa pagalmu dzīvojas bērni, ap šo veidojumu apvilku krāsaino lentu, lai netīšām kāds nuzduras uz stieņiem vai armatūras stabiņiem.

Kad java bija sacietējusi, tad vēlreiz pēc līmeņa nolīdzināja stabiņus (ar fleksi atzāģē, kur vajag).

Pēc idejas pamati gatavi.

Mājas nodošana ekspluatācijā

Kad mājas būvniecība ir pabeigta vai jau tuvu šai stadijai, var sākt gatavot nepieciešamos skaņojumus, izziņas un citu dokumentāciju, kas nepieciešama mājas nodošanai ekplautācijā, lai beigās nav steiga un stress.

Manā gadījumā bija nepieciešami sekojoši dokumenti/skaņojumi:

  • apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai (+/- tas pats info, kas iesniegumā būvatļaujai, tikai mājas dati tiek ņemti pēc inventerizācijas pēc fakta + energo audita rezultāts + aptuvenās būnviecības izmaksas + paraksti no pasūtītāja, būvnieka (var būt pats pasūtītājs), arhitekta, būvuzrauga (arī var būt pats pasūtītājs); Šo var sagatavot stundas laikā;
  • Būvprojekta dokumentācija + izmaiņu projekts, ja ir bijušas izmaiņas (precīzi par šo neko nezinu teikt, jo izmaiņas nebija);
  • Kadastrālā uzmērīšanas lieta (VZD inventerizācija); Paies mēnesis kā minimums;
  • Topogrāfija ar pazemes komunikācijām un izbūvēto būvju horizontālās un vertikālās novietnes piesaistēm. (ideāli, ja mērnieku sauc, kad gulda kabeļus un ūdensvadu zemē, bet gan jau var sarunāt arī, ka norādat, kur un cik dziļi ir ieguldīti); Aizņems kādas 2 nedēļas;
  • Būvprojekta autora atzinumu par atbilstību projektam; A4 lapa ar norādi par objektu un atbilstību projektam + paraksts.
  • Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (tas pats, ko prasa pie projekta iesniegšanas būvatļaujai). Šo pārbaudiet vai vēl derīgs – man bija termiņš iztecējis – speciālists bija laipns un uztaisīja pagarinājumu uz vienu gadu bez jebkādiem iebildumiem.
  • Elektroinstalācijas pārbaudes dokuments (elektriķim jāuztaisa A4 lapa ar apliecinājumu, ka viss atbilst normatīviem u.t.t. + meistara sertifikāts);
  • Skursteņslauķa atzinums par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli; Aizņems 2h, ieskaitot skursteņa iztīrīšanu.
  • Atzinumi no tehnisko noteikumu izdevējiem. Manā gadījumā:
    • Sadales Tīkli. Iesniedzu e-pastā un pēc dažām dienām saņēmu e-pastā + pēc 2 nedēļām saņēmu pa pastu oriģinālu.
    • Valsts Vides Dienests:
      • klātienē vai epastā ar eparakstu jāraksta iesniegumu un līdzi jādod kopijas no būvatļajas un VVD izdotajiem tehniskajiem noteikumiem (šis mani fascinē, ka mūsdienu datorizētajā pasaulē prasa pašu izsniegtu dokumentu – tiešām nevar elektroniski saglabāt to izsniedzot?)
      • Tad VVD inspektors ieradīsies pie Jums uz objektu un pārbaudīs:
        • apkuri – vai atbilst projektā paredzētajai;
        • ūdens ieguvi – kāda un ja ir urbums/spice, cik dziļa (dziļāk pa 20m vajag pasi);
        • Dokumentus, kas uzrāda, kur un cik lielā apjomā ir izvesti būvgruži – iesaku prasīt čeku + izziņu no būvgružu izvedēja, kur tie tiek utilizēti + uzņēmuma info, kas veic izvešanu;
        • Kanalizācija – vai atbilst tehniskajos noteikumos atļautajai;
        • Līgums par sadzīves atkritumu izvešanu;
    • Vēl, ja ir citas centralizētās komunikācijas, vajadzēs saskaņot ar Latvijas Gāzi, ūdens apgādes sniedzēju, kanalizācijas apsaimniekotāju u.t.t..
  • Būvatļauju – šeit pārliecinaties, ka Jums ir pagarināta civiltiesiskā būvniecības apdrošināšana – ja nav, tad skaitas nelikumīga būvniecība un var piemērot sodu. Ja nav pagarināta, tad nopērciet jaunu uz minimālo termiņu un aizbrauciet uz būvvaldi, lai pagarina būvatļauju – viņi to pagarinās līdz apdrošināšanas termiņa beigām.
  • Līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu.
  • Pie mājas jābūt pastkastei, adreses plāksnītei un karoga turētājam/mastam.

Kad viss šis ir darīts, tad ar visiem papīriem jādodas uz būvvaldi un jāiesniedz būvispektoram, kurš visu pieņems un tad vienosieties, kurā datumā būvvalde ieradīsies pārbaudīt visu dabā.