Grīda šķūnim

Pēc sienu apšūšanas, likām grīdu. Sākotnēji bija jāizdomā, kādu materiālu likt. Izlēmām, ka liksim terases dēļus, jo izmaksas sanāca līdzīgas ēvelētajiem gludajiem dēļiem, bet neēvelēti būtu jāslīpē, jo atstāt neēvelētus negribējām. Tad nu pasūtījām terases dēļus vietējā gaterī izmērā 40x140x6000. Tā kā 6m dēli pa ieeju iekšā vairs nevarēja ienest, tad atvēru fasādes viena gala pirmās rindas, kas bija ļoti ērti. Gateris bija izfrēzējis dēļus no abām pusēm – no vienas smalkās gropes, no otras rupjās/dziļās. Izvēlējāmies smalko pusi uz augšu, lai nekrājas tik daudz gruži – varēs arī izslaucīt.

Kad bija izmēģināts pirmais dēlis, sapratām, ka zem grīdas prasās biežāk salikt brusas, uz kā grīda sēdēs, lai neliecas uz leju, kad staigā. Apjomīgas brusas vairs negribējās likt, tādēļ vienkārši saskrūvēju 50x50mm latas, kas kā papildus balsts, kalpos godam. Sanāks, ka nesošās brusas būs ar kādi 80-90cm intervālu un vēl pa vidu 50x50mm latas. Paldies kaimiņam, kurš apvaicājās vai nebūs pa retu intervāls nesošajām brusām.

Lai nebūtu gareniski jāzāģē dēlis un smuki visas rindas ietilptu šķūņa platumā, sanāca, ka šuve starp rindām būs minimāla: 1-2mm. Tā kā dēļi bija tikko svaigi zāģēti + pastāvēja nedēļu ārā mitrā laikā, tad dēļiem nevajadzētu būtiski izplesties. Ja tā būtu vasara, tad gan prasītos lielākas šuves, lai uz lietaino rudens laiku nesāk plēst grīdu. Kā būs realitātē, laiks rādīs.

Grīda gatava – jātaisa dejas.

Fasāde šķūnim

Kad jumts tika uzlikts, tad ķērāmies pie fasādes apšūšanas ar dēļiem. Izvēlējāmies smalki zāģētos dēļus 20x130mm ar pusspundi (neēvelētus) 2 iemeslu dēļ:

  • vizuālā izskata dēļ
  • krāsas noturības labad – krāsai ir vairāk kur uzsūkties = saglabāsies ilgāku laiku

Tā kā jau bija klāt vēls rudens, tad krāsošana pašam ārā atkrita. Tādēļ aizvedu dēļus nokrāsot pie profesionāļiem uz “Starkwood painting”, kur dienas laikā dēļi jau bija sagatavoti: 2x nogruntēti no visām pusēm un nokrāsoti no 3 pusēm. Dēļi tika laisti caur specializētajām iekārtām, kas nokrāso un uzreiz nožāvē.

Sākumā uztaisījām tādu kā lāseni apakšā, lai ir kur notecēt ūdenim, kas nonāk uz fasādes – tam vēlāk uzlikšu skārdu, lai ilgāk kalpo. Pēc tam izlikām pirmo rindu visapkārt pēc līmeņa.

Tālāk jau montējām pa vairākām kārtām uz katras sienas. Starp dēļu savienojumu vietām ieturējām arī pāris mm šuvi, lai ir kur dēlim izplesties mitrumā. Tā kā fasāde ir gaišā krāsā, tad skrūves izmantojām ķīmiski apstrādātās, kas neoksidē, lai nesāk tecēt uz fasādes. Izmantoju 5x60mm skrūves – tā ņemtu 4,5mm, bet 5mm sanāca pa 1/3 lētāk, tādēļ ņēmu tās.

Ja skrūvē tuvu dēļu galiem, vēlams skrūvējuma vietas pirms skrūvēšanas ieurbt vai izmantot skrūves ar urbīti, lai nelauž dēli pa šķiedrai.

Galos, kur ir jumta slīpā daļa, papildus vidū iemontējām 1 vertikālu statni pie kā pieskrūvēt dēļu vidu.

Ieejas pusē pirmā rinda uzlikta visā garumā – durvju vietu izzāgēšu pēc tam, kad būs uzlikta grīda, lai redz precīzi, kādā līmenī jāizzāģē.
Stūros dikti neiespringām ar precizitāti, jo tiks uzlikts pelēkas krāsas nosedzošais stūris.
pēdējā rinda, kas bija spāru līmenī bija vispiņķerīgākā, jo spāres nebija precīzi identiskā dziļumā iezāģētas/uzsēdinātas uz vainaga un zem spārēm sanāca minimāls laukums, ko var nosegt ar dēli vai to nevarēja vispār, līdz ar to nācās montēt pa posmiem.

Māla kārniņu jumts šķūnim

Kad latas bija saliktas, ķēros klāt pie dakstiņu jumta klāšanas. Jumtam izmantoju identisku segumu, kā mājai un bērnu rotaļu namiņam, lai saskanīgāk. Māla plakano dakstiņu. Dakstiņus stiprināju ar skrūvēm. Iespējams lētāk ir izmantot arī specializētos dakstiņa stiprinājumus, bet tā kā šķūņa jumts ir salīdzinoši mazs, tad piestiprināju visus dakstus ar skrūvēm. Skrūves izmantoju ķīmiski apstrādātās, kas neoksidējas – vajadzētu kalpot ilgu laiku.

Sāku ar to, ka saliku pirmo rindu un vienu sānu, lai redzētu vai ģeometrija un izmērs nav kaut kur aizgājis greizi. Kad pārliecinājos, ka latas platumā un latu solis ir pareizs (lai korē abas jumta daļas satiekas pietiekoši tuvu un kores dakstiņš nosedz kores daļu pietiekoši), tad skrūvēju pirmo rindu.

Tā kā dakstiņam ir salīdzinoši liels svars, tad šķūņa sienas papildus “savilku” ar dažām latām savā starpā vairākos griezumos, lai vējš nepārsteidz un nesagāž visu konstrukciju, kamēr nav apšūtas sienas. Pēc tam karkasu savā starpā savilks dēļu sienas apšuvums.

Liku dakstiņus secīgi abās jumta slīpnēs – vienu rindu vienā jumta pusē, tad otrā jumta pusē. Otru rindu vienā pusē, tad otrā pusē u.t.t.. Tas tādēļ, lai izlīdzinātu svaru – lai nav viss smagums vienā jumta slīpnē.

Pirmajai latai ir nepieciešams lielāks augstums, nekā pārējām, lai dakstiņa pirmajai rindai nav lauzts “skatiens” uz leju. Principā pirmā lata vajadzīga kādi 2-3cm biezāka nekā pārējās. Tā kā man nebija tādas, tad es izmantoju to pašu 50mm latu, bet pa virsu saskrūvēju starpliku līstes, kas bija kokmateriālu kaudzē.

Ar papildus līsti uz pirmās latas – panāk vienmērīgu kritumu pret pārējām dakstiņa rindām
Bez papildus līstes uz pirmās latas – sanāk lauziens uz leju

Pareizi laikam būtu likt dakstiņu pa diognāli pēc tam, kad ir pirmā rinda un pirmā mala uzlikta, bet es saliku pa rindām, jo gribēju izkārtot dakstiņus tā, lai +/- dakstiņam šuves ir līdzīga platuma.

Lai būtu vieglāk skrūvēt, ar naglu un āmuru izsitu caurumiņus skrūvju vietām dakstiņā – no ražotnes atnāk dakstiņš, kur šīs skrūvju vietas ir vēl ar mālu, tādēļ skrūve īsti negrib skrūvēties uzreiz cauri.

Kā arī skrūvējot jāuzmanās, lai nepievelk par stipru – izlauzīs māla dakstiņam gabalus vai pat pamatīgi salauzīs dakstiņu. Es ar savu amatieru skrūvmašīnu izmantoju 7. no 25 jaudas iedaļām – salīdzinoši mazu spēku vajag.

Tā kā ražotnē pašlaik dēļ Covid pandēmijas ir ļoti ilgs gaidīšanas laiks – visi sākuši cītīgi būvēt – tad kores dakstiņš nav vēl atvests. Pagaidu variantā uzliku vecus skārda lāseņus, kas man bija palikuši no mājas būvniecības. Kad atvedīs kores dakstiņus, noņemšu skārdu nost un uzlikšu dakstiņu.

Spāres un latas šķūņa jumtam

Kad karkass bija izveidots, no tām pašām brusām, kas vēl bija palikušas, izgatavojām spāres. Izveidojām pirmo spāri, no kuras veidojām kopijas. Spāres tika saliktas uz zemes un gatavas uzceltas augšā. lai ir ērtāka montāža.

Saišķiem pasūtīju 25mm 3metrīgos dēļus. No veciem atgriezumiem papildus saišķus uztaisījām spārei tuvāk kores daļai – drošs paliek nedrošs.

Spāres galus apzāģējām pēc uzstādīšanas, kad jau bija uzstādītās latas.

Latas likām 50x50mm – arī pārpalikumi no mājas jumta. Ar latām viss bija jauki, bet pieļāvu LIELU kļūdu. Liku visu pēc konkrētajam dakstiņam paredzētā soļa, BET piemirsu, ka neesmu uzlicis kores latu, dēļ kā pirmo latu sāku likt pa tālu no kores un līdz ar to kores daksts nenosegtu kori starp abām jumta slīpnēm – nācās latas pārskrūvēt. Galus latām pēc tam piezāģēju – sarēķināt vajag pēc dakstiņa rindu soļa – jāatceras, ja lieto sānu dakstiņus, tad labās malas daksta platums atšķiras no kreisās malas daksta platuma, līdz ar to ir jāizrēķina kopējais platums, ņemot vērā, cik kolonnas būs ar rindu dakstiņu un tam jāpieskaita labās malas un kreisās malas dakstiņu platumi un kopējais platums tad jāiecentrē.

Lai kaut cik precīzi uzskrūvētu korei latu, novilku striķi.

Sānos latu galus nosedzu ar vēja malu – to pašu 25mm dēli. Kad iestāsies pavasaris nokrāsošu vai arī uzlikšu skārdu, ja varēs dabūt apakšā zem dakstiņa.

Dakstiņam varēja pasūtīt speciālos kores latas stiprinājumus, kur sanāk tikai vienu latu skrūvēt, bet, lai nav jātērējas, izlēmu, ka sagatavošu vienkārši no latām vairākās rindās. Galvenais izrēķināt, lai augšējā kores lata ir garāka par vēja malām, lai var piestiprināt speciālos noslēguma kores dakstiņus, ja tādus plāno izmantot.

Šķūnim sienas

Kad pamata vainags ir gatavs un saliktas brusas uz kā sēdināt grīdas dēļus, tad veidojam sienas. Izlēmām, ka sienas naglosim ar 200mm naglām. Sienas izveidojām guļus uz vainaga un tad slējām augšā.

Sākumā izveidojām gala sienas, tās uzslējām un nostiprinājām un tad tā pat izveidojām sānu sienas.
Tā kā nebijām izlēmuši par logiem, tad uztaisījām nišas, lai var vēlāk uztaisīt logus, ja izlemjam, ka tie ir nepieciešami.

Kad visas sienas bija uzslietas, tās savā starpā sanaglojām ar tām pašām 200mm naglām + saskrūvēju metāla leņķus.

Pamata vainags šķūnim

Kad pamati gatavi, tad izveidoju vainagu. Izmantoju kokmateriālu, kas bija palicis pāri no būvniecības. Šajā gadījumā vainagam sanāk 125x75mm brusa. Pie pamatiem piestiprinās ar vītņstieņiem. Starp pamatu un brusu ieliku ruberoīdu – it kā, lai atdalītu koku no betona. Zemi noklāju ar ģeotekstilu (paldies kaimiņam Matīsam par tiem) un apbēru ar šķembu, lai neaug nekas lieks zem šķūņa.

Šķūnis un tā pamati

Kā jau kārtīgam latvietim, garāžā sāk aptrūkties vietas dažādām dārza lietām (spaiņiem, grābekļiem, puķu podiem u.t.t.), kā arī vēlamies ziemas periodā dārza mēbeles glabāt zem jumta. Tā kā no mājas jumta konstrukcijām bija palicis vēl daudz kokmateriāla, izlēmām, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos neko īsti tā pat nav ko darīt sabiedriskajā dzīvē, tad nu jāuzbūvē šķūnis, lai kokmaterāli kaudzē vienkārši nesatrūd.

Sākām ar to, ka izdomājām, kāda izmēra šķūnis būtu vislabāk, lai maksimāli efektīvi izmantotu esošo kokmateriālu. Izlēmām, ka 3x6m vainaga laukums būs labs.

Tad noskaidrojām būvvaldē, kādi nosacījumi jāizpilda. Galvenais, lai ir ievēroti 4m no zemes gabala robežas. Bet dažādās pašvaldībās var būt arī specifiski nosacījumi (koku attālums, logu virzieni, augstumi u.c.). Papildus ir jāsagatavo paskaidrojuma raksts par palīgēkas būvniecību (veidlapas ir būvvaldei pieejamas un papildus vajag skici ar šķūņa izmēriem un novietojumu uz zemes gabala.

Tad nu jāsāk bija ar saimniecības ēkas pamatu izveidi. Asis atlikām, ņemot vērā teritorijas nožogojuma līniju.

Atliktas asis

Pareizi, noteikti, būtu saprast, kāda slodze būs no karkasa un jumta, bet mūsu gadījumā vienkārši apjautājāmies cilvēkiem, kas ikdienā nodarbojas ar būniecību. Par pieņemamu noteicām, izmantot oranžās kanalizācijas caurules D160x1000. Mums grunts ir tīra smilts un nav ūdeņi, līdz ar to ar pēdu dikti neiespringām.

Izrokam bedri ar assi centrā
Pamatam “pēdā” iebēru cementu un iemetu dažas saujas lielās šķembas – tīri ķeksītim – šaubos, ka tas ko dos.

Iesēdināju caurules, nolīmeņoju un piebēru no sāniem, lai nostiprina.

Tad aizpildīju ar gatavo maisījumu (Depo par nepilni 2 eur 40kg maiss, kur cements + smilts + mazā šķemba jau sajaukta, atliek tikai pieliet ūdeni un ar mikseri samaisīt. Iekšā ieliku vēl pāris armatūras stiegras, kas arī bija palikušas no mājas būvniecības. Kamēr cements vēl nav sacietējis, saliek iekšā vītņstieņus. Ideja vītņstieņiem bija, ka pieskrūvēšu vainagu – no spečukiem sapratu, ka nav īsti pareizi, jo no zemes būs aukstuma tilts uz vainagu – rasošot kokam iekšā un laika gaitā nopūdēs koksni. Labāk būtu, ja ar leņķiem pieskrūvētu.

Tā kā pa pagalmu dzīvojas bērni, ap šo veidojumu apvilku krāsaino lentu, lai netīšām kāds nuzduras uz stieņiem vai armatūras stabiņiem.

Kad java bija sacietējusi, tad vēlreiz pēc līmeņa nolīdzināja stabiņus (ar fleksi atzāģē, kur vajag).

Pēc idejas pamati gatavi.

Starpstāvu pārsegums

Jau no paša sākuma bijām nolēmuši, ka starpstāva pārsegumam izmantosim dzelzbetona paneļus. iemesls gaužām vienkāršs – nevēlējāmies čīkstošas grīdas, kas neizbēgami laika gaitā notiek ar koka pārsegumu.

Tā kā mums dzīvojamajā ēkā nebija paredzētas nesošās iekšsienas, tad nācās pasūtīt garāka laiduma paneļus. Tam ir savi plusi un savi mīnusi. Pie mīnusiem varu minēt, ka pagarinātos paneļus piedāvāja tikai 2 ražotāji, kas noteikti sadārdzina to cenu, jo mazāka konkurence. Otrs mīnuss varētu tikt uzskatīts ilgāks izgatavošanas laiks, jo nestandarta garuma paneļiem izgatavošanas laiks bija ilgāks nekā “standarta” garuma paneļiem, bet ja laicīgi veic pasūtījumu, tad šī nav problēma. Kā plusu, kas mūsu uzskatā ir būtisks, ka jebkurā laikā bez problēmām var ēkas telpu plānojumu pārveidot, jo nav nesošo iekšsienu. Tas var būtiski ietaupīt laiku un līdzekļus nākotnē, ja radīsies vēlme vai nepieciešamība to darīt.

Paneļi ir piegādāti
un tiek sākta montāža

Ja izlemjat arī izmantot dzelzbetona paneļus, iesaku ņemt vērā šādas nianses:

  • Izgatavošanas laiks ir salīdzinoši ilgs, jo pēc liešanas formās tiem ir “jānogatavojas” gandrīz mēnesi, lai sasniegtu nepieciešamo stiprību, kā arī papildus nāk klāt gaidīšanas laiks rindā. Tādēļ iesaku jau stipri laicīgi izlemt, kur pasūtīsiet un noskaidrot, cik laicīgi jāveic pasūtījums
  • Laicīgi sarunājiet ceļamkrāna pakalpojumu, kas objektā cels paneļus – iepriekš no paneļu ražotāja noskaidrojiet, ar cik lielu celtspēju ceļamkrāns nepieciešams un pasūtot celtni, informējiet par to, kā arī, lai paņem līdzi paneļu celšanai nepieciešamo aprīkojumu.
  • Zem paneļiem uz savelkošās joslas ir jāuzliek speciāla amortizējošā lenta – būvkonstruktors Jūs informēs, kāda tieši nepieciešama.
  • Paneļu ražotājam vajag marķēt paneļus ar numuriem secīgi, lai atbilst projekta plānojumam, un attiecīgi arī jāiekrauj kravas mašīnā, lai objektā tos var montēt pa tiešo vienu pēc otra. Šo gan šķiet ražotāji jau paši pēc noklusējuma dara.

Zāliena ierīkošana

Tā kā vēlējāmies pie mājas zālienu un māja tika būvēta priežu meža ielokā, kur augsnē ir tīra jūras smilts, nācās padomāt, kā to labāk daŗīt, lai zāliens būtu spējīgs augt un saglabāties vairāku gadu garumā.

Šādi izskatījās zemes gabals, kad to iegādājāmies.

Kad māja jau tuvojās būvniecības nobeiguma stadijai un rudens tuvojās izskaņai, bija jāsāk darbi.

Tehnika tika izvēlēta ar kāpurķēdi, savādāk traktorīts ar klasiskajiem riteņiem, stigtu smiltīs.

Teritoriju līdzinājām ar mērķi, ka melnzemi uzbērsim vidēji 10cm un ar nelielu kritumu no mājas uz āru.

Vēlams, ka apzaļumošanu veic, kad ir uzlikts bruģis vai kāds cits segums brauktuvei/celiņiem, ja tas ir plānots, vai vismaz ir uzstādītas apmales. lai var zemi pielīdzināt tam.

Tā kā teritorija ir paliela un nebija paredzēta automātiskā laistīšana, tad ierakām ūdens pieslēgumam caurules uz abām teritorijas malām un centrā, lai vienlaicīgi var pieslēgt vairākus laistīšanas punktus.

Teritorijas oriģinālā augsne bija praktiski baltā jūras smilts. Nolēmām, ka atdalīsim melnzemi no smilts ar ģeotekstilu ar domu, lai melnzemi ar laiku neaizskalos smiltī. Kā būs realitātē, varēs spriest pēc gadiem 5 vai vēlāk.

Kad melnzeme bija izvesta un izlīdzināta, to pieblietēja ar traktoriņa kausu, jo tik labi ar veltni nevarēru pieblietēt. Tad ar grābekļiem veicām virskārtas uzirdināšanu, lai varētu sēt zāliena sēklas. Veicām sēšanu un ar grābekļiem to ierušinājām melnzemē. Tad ar rulli pievēlām, lai sēklas neaizpūšs vējšs.

Bijām izlēmuši, ka uz priekšdienām stādīsim dzīvžogu, tādēļ uzreiz jau arī ar traktoru sagatavojām tranšejas gar sētu un arī tajās ieklājām ģeotekstilu un piebērām ar melnzemi. Paldies Arnim, ka šo ieteica – lieti noderēja šoruden. 🙂

Zāliena sēšana sanāca novembra vidū un piedevām tas bija 2017. gads, kad lietus lija pamatīgi (laiks kad Latgalē varēja labības laukos peldēties) un bija uztraukums, ka sēklas izmirks un sapūs.

Kad sēklas sāka dīgt, tad jau nedaudz vieglāk ap sirdi palika. 🙂

Nākamajā pavasarī, kad bija saulains un sauss laiks, teritoriju sāku laistīt un, kad silts bija vairākas nedēļas, zāliens sāka augt.

Šobrīd ir aizvadīta otrā vasaras sezona pēc zāliena sējas un rezultāts ir šāds:

Zāliena kopšanas darbi, ko veicu:

  • regulāra laistīšana – parasti vakarpusē
  • regulāra pļaušana – reizi 4-5 dienās un aptuveni 7-8cm augstumā
  • šajā pavasarī veicu arī aerāciju (ar CubCadet stumjamo aeratoru) un piesēšanu. Sākotnēji pēc aerācijas zāliens izskatījās pabojāts, bet pēc 2-3 nedēļām rezultāts bija labs.
  • mēslošana – pavasarī un rudenī ar ātri šķīstošajiem minerālmēsliem pirms lietus divos virzienos, lai izkaisītu vienmērīgi. Izmantoju ātri šķistošos minerālmēslus, jo mums zem melnzemes ir smilts un ātri pazūd mitrums, līdz ar to negribu, ka izdeg zāliens.
  • ik pa laikam nopļauju bez savācējgroza, lai paliek arī dabiskais mēslojums nedaudz.

Liels paldies galvenajiem darba darītājiem zāliena ierīkošanā:

  • mīļajai sieviņai
  • sievas brālim
  • sievas tēvam
  • planētājam Arnim – iesaku visiem, kam nepieciešami teritorijas ierīkošanas darbi

Schock Isokorb stiprinājumi

Tā kā auto nojumes un ieejas jumtiņa konstrukcija ir no tērauda, tad kā risinājums to savienošanai ar mājas ārsienu tika izvēlēts Schock Isokorb stiprinājumi. Noteikti ir arī kāds cits ražotājs, bet arhitektam bija pieredze ar šiem, tad nu izmantojām šos.

Ideja sekojoša – auto nojumes jumta nesošās sijas un ieejas jumtiņš tiek stiprināti pie mājas savelkošās betona joslas. Konkrētie stiprinājumi tiek savienoti ar savelkošās joslas armējumu tā, ka caur armējumu neveidojas aukstuma tilts uz mājas ārsienu.

Latvijā atradu tikai vienu uzņēmumu, kas piedāvā šos stiprinājumus, līdz ar to cenas noteikti ir augstākas, nekā, ja būtu konkurence.

Liels pluss šim ražotājam bija, ka pasūtot stiprinājumus, tirgotājs nosūtīja manu konkrēto griezumu rasējumus ražotājam un tas (Schock Isokorb) izveidoja speciāli manam risinājumam piemērotus/pielāgotus stiprinājumus, līdz ar to tāds kā nedaudz individuāls risinājums sanāk;


Schock Isokorb stiprinājums sastiprināts ar savelkošās joslas armējumu
Schock Isokorb stiprinājums sastiprināts ar savelkošās joslas armējumu
Ieejas jumtiņa nesošā konstrukcija pieskrūvēta pie Schock Isokorb stiprinājuma, kas iebetonēts savelkošajā joslā