Apkures katla meklējumi

Jautājums no knoppixmeister par apkures katlu raisīja ideju uzrakstīt par šo tematu.

Tā kā mūsu zemei nav pieejams gāzes pieslēgums savukārt zemes siltumu un malkas apkuri nevēlamies, tad meklējam granulu katlu. Mums svarīgie kritēriji ir iespēja uzpildīt degvielu (granulas) vairākām dienām, lai nav katru dienu jāpapildina. Svarīga ir automatizācijas iespēja un pēc iespējas mazāka apkopes regularitāte. Zinoši cilvēki iesaka skatīties uz Buderus un Viessmann dēļ to kvalitātes, precizitātes un ilgmūžības. Viessmannam ir tikai 1 modelis ar granulām – tikai katls maksā 10`000 Eur, kas mums uzreiz atkrīt. Buderusam man atsūtīja piedāvājumā G221 25 A kreiso čuguna katlu – kopējā apkures sitēmas cenas piedāvājums ir 12`500 Eur ar PVN (katls, radiatori, siltās grīdas un viss pārējais). Māja uz 150kvm. (80kv.m. 1. st. un 70 kv.m. 2.st.). Plānots, ka 1.st. ar siltajām grīdām un otrais ar radiatoriem.

Vēl skatos uz katlu Distand Vienna Pel-Tec 12 Lambda. Saka, ka esot labs.

Jautājums Jums – vai varat ko ieteikt no ražotājiem, modeļiem? Kam jāpievērš uzmanība?

Martā būs izstāde “Māja” – došos meklēt vēl variantus.

Projektēšana – ieraksts 1

Janvārī arhitekti solīja sākt darbu tikai februāra beigās, taču, neskatoties uz to, jau pēc 3 nedēļām saņēmām pirmos uzmetumus stāvu plāniem. Kopā atsūtīja 5 variantus. No tiem atradām sev piemērotu, kur nepieciešami vēl labojumi, bet globāli tas, ko vēlamies. Tad nu nosūtījām savus komentārus un pēc tam jau izrunājām ar arhitektiem visas nianses, lai ir skaidrs.

Pirmie secinājumi:

  • Ir vērts jau pirms projektēšanas sākuma atrasts potenciālos apkures katlu risinājumus un modeļus, kamīna modeļus, piespiedu ventilācijas iekārtas modeļus, jo arhitekti to prasīs meklēt un tas atvieglos arhitektam darbu kā arī paātrinās to. Mums sanāca, ka rudenī izstādē “Māja” sieva teica, lai apskatamies apkures katlus, bet es atteicu, ka to jau tikai tad, kad projekts būs gatavs. Nu sieva smejas, jo jau pēc pirmās sarunas ar arhitektiem bija jāsāk meklēt apkures katlu varianti. 🙂
  • Būvvaldē jau iepriekš vajag noskaidrot vai ir kādi noteiktumi mājas novietojumam pret ielu un iebraucamo vārtu atrašanās vietai, jo esot gadījumi, kad tas ir noteikts no būvvaldes puses.
  • Plānojot telpu lielumus, vajag reāli iedomātos izmērus pārbaudīt dabā, atrodot kādu telpu, kas atbilst tādam izmēram, lai var saprast, cik liela tā ir patiesībā.
  • Jau sākumā jāsaprot aptuvenā atrašanās vieta kanalizācijai un ūdens urbumam/spicei. Jāatceras, ka pie kanalizācijas un pie urbuma ik pa laikam būs nepieciešams piekļūt ar smago tehniku, lai veiktu apkopes.
  • Ja būvēs vairāk kā 1 stāvu, jāsaprot vai 1. stāvu vajag plānot ar varbūtību, ka nākotnē būs kādam ģimenes loceklim jāpārvietojas ratiņkrēslā vecuma dēļ – attīstītās valstīs šāda pieeja esot standarts. Tas ietekmē minimālos telpu izmērus, kas visvairāk skar sanitārās telpas un virtuvi, jo ir noteikts minimālais apgriešanās diametrs, kuru katrai telpai ir jānodrošina.
  • Ar sievu bijām 100% pret jumta logiem. Iemesls – sākotnēji meklējām gatavu māju – visās, kur bija jumta logi, tie laida garām ūdeni. Taču arhitekti ļoti pārliecinoši teica, ka, ja pareizi ieliek, tad nekas tāds nav. Tad nu apzvanījām visus draugus, radus un paziņas, kam ir jumta logi un secinājām, ka ir arī gadījumi, kad jau 20 gadus kalpo bez problēmām. Tad nu piekritām arī uz jumta logiem virs kāpnēm un saimniecības telpas.
  • Āra terase – arhitekti bija sākumā ieplānojuši, ka āra terase daļēji ir ievirzīta zem mājas jumta, ēkas stūrī, taču ar sievu secinājām, ka šādi sanāk ļoti lielas terases kv.m. izmaksas, jo, ievirzot to mājā iekšā, ārsienu, pamatu un jumta izmaksas nemainās, taču tiek atņemta platība iekštelpām. Tādēļ atteicāmies no terases ievirzīšanas mājā par labu iekštelpu paplašinājumam.

Pašlaik tas ir viss, kas ienāca prātā. Tagad arhitekti esot sagatavojuši 3 uzlabotas versijas mūsu izvēlētajam variantam telpu plānojumam un pēc nedēļas sola sūtīt jau ar 3D vizualizācijām, iekļaujot fasādes.

Ar nepacietību gaidam, jo pavasaris strauji tuvojas un iekšēji ir liels nemiers – gribas jau sākt uz zemes gabala kaut ko aktīvi darīt. 🙂

Projektēšanas uzsākšana

Arhitekti ir sarunāti un projektēšana var sākties. Tad nu pa soļiem:

  • Pirmajā sarunā pēc tam, kad bijām nosūtījuši attēlus, kādu aptuveni vēlētos vizuālo mājas izskatu, arhitekti izteica savas domas par mūsu ideju un redzējumu (ka vajag ielikt arī mūsdienīgus arhitektoniskos risinājumus, par materiāliem, logu veidiem u.t.t.). Mēs ar sievu apskatot dažādus modernisma piemērus, secinājām, ka tas būs ļoti dārgi, taču arhitekti uzstāja, lai nosūtam viņiem dažādus foto, kur redzami risinājumi, kas mums vienkārši patīk, nedomājot, cik tas maksā. Foto bija saistīts ar dažādām tēmām – ēkas, mēbeles, santehnika, automašīnas, dabas skati u.t.t.. Tas palīdz arhitektiem sajust mūsu gaumi.
  • Par projektēšanu vienojāmies 2016. g. janvāra sākumā un plānotais būvatļaujas saņemšanas termiņš ir noteikts 2016. g. jūnija beigas, ņemot vērā, ka pie aktīva darba arhitekti var sākt ķerties klāt tikai februāra beigās un ka saskaņošanas aizņems aptuveni 1,5 mēnešus, ieskaitot labojumu veikšanu.
  • Vienojamies, ka samaksa tiks veikta 3 posmos pēc noteiktiem paveikto darbu etapiem. Manuprāt, ļoti godīgi.