Izmaksas, kas saistītas ar zemes iegādi

Zemes iegādē ir jārēķinās ar daudziem tēriņiem. Zemes cena ir tikai viena no izmaksu pozīcijām. Lūk izmaksas, ar kurām mēs saskārāmies iegādājoties zemi:

• Informācijas aplūkošana zemesgrāmatā un kadastrā par interesējošo zemi – parasti tie ir 4 Eur kadastrā par katru īpašumu. Zemesgramatā arī bija kas līdzīgs.
• Transporta izmaksas braucot aplūkot potenciālos īpašumus;
• Zemes iegādes cena;
• Darījuma konts (Swedbankā): 0,4% no pirkuma summas. Pluss es piemaksāju 10 Eur, lai, brīdī, kad pārdevējs uzrādīs izdruku no zemesgrāmatas, ka esmu reģistrēts kā jaunais īpašnieks, banka pārbauda Zemesgrāmatas datu bāzē vai tiešām zeme ir reģistrēta uz mana vārda.
• Swedbank komisija par naudas pārskaitījumu uz darījuma kontu: 2,13 Eur.
• Notāra pakalpojumi: 77,68 Eur;
• Zemes iegādes nodeva: 2% no pirkuma summas – apmaksa tiek veikta Zemesgrāmatā ar norēķinu karti.
• Zemesgrāmatas nodevas: 21,34 Eur – apmaksa tiek veikta Zemesgrāmatā ar norēķinu karti

Šīs bija visas manas izmaksas, kas bija saistītas ar zemes iegādi. Pārdevējam bija jāmaksā 15% kapitāla pieauguma nodoklis = (Pārdošanas cena – iegādes cena)*0,15. Tur gan ir vairāki izņēmumi, kad nav jāmaksā.

Ja pārdevējs izmanto māklera pakalpojumus, tad viņš sedz māklera izmaksas, savukārt, ja zeme tiek meklēta ar māklera palīdzību, tad, protams, šīs izmaksas sedz pircējs.

Noteikti ir vēl situācijas, kad ir papildus izmaksas, bet manā gadījumā tādas vairāk nebija.

Zemes iegādes procedūra

Kad zeme tika izvēlēta un abas puses bija vienojušās par cenu, bija jāsāk zemes iegādes process. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kā piemēram, vai īpašumam ir kādi apgrūtinājumi (hipotēkas, prasījumi u.c.), vai ir iesaistīts starpnieks jeb mākleris un citi. Mūsu gadījumā zeme bija bez jebkādiem apgrūtinājumiem un no pārdevēja puses bija nekustamo īpašumu māklere no viena no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem, kas šajā gadījumā pat bija pozitīvi. Pašā sākumā vajag arī noskaidrot vai ir nomaksāti tekošā gada nekustamā īpašuma nodokļi un vai nav kādi parādi – to var izdarīt novada pašvaldībā, zvanot pa tālruni.

Tātad iegādes process bija sekojošs:

1. Tā kā es ar sievu drošības pēc gribējām pirkuma maksu skaitīt caur darījuma kontu, tad vienojāmies pirkuma līgumu un darījuma kontu parakstīt vienlaicīgi bankā.
   • Pirkuma līgums māklerei jau bija gatavs – viņiem ir sagatave standarta gadījumiem. Izlasīt un salikt visu info aizņēma 1h.
   • Bankā bija jāiesniedz iesniegums darījuma konta atvēršanai – caur ibanku. Laiks no iesnieguma brīža līdz gatavam darījuma kontam bija 1 pilna darba diena.
   • Dienu vēlāk parakstījām pirkuma līgumu (4 eksemplāri – pircējam, pārdevējam, pašvaldībai un zemesgrāmatai) un darījuma kontu 3 eksemplāros – bankai, pircējam un pārdevējam.
2. Pēc līguma parakstīšanas kāda no pusēm piesaka novada izziņu, ka novads atsakās no pirmpirkuma tiesībām. Mūsu gadījumā to izdarīja māklere. Izziņa bija gatava 3 dienu laikā.
3. Pircējs jeb mēs veicām iemaksu darījuma kontā.
4. Pēc izziņas saņemšanas no pašvaldības devāmies pie notāra parakstīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Pie notāra visas formalitātes aizņēma 40 minūtes – būtu ātrāk, bet bija nepareizi mans vārds ierakstīts, līdz ar to nācās pārtaisīt pašu papīru.
5. Ar nostiprinājuma lūgumu un pirkuma līgumu devos uz zemesgrāmatu, lai nostiprina mani kā jauno īpašnieku. p.s. Es gan nedaudz kļūdījos Zemesgrāmatā rindas numuriņu izvēlē – Rīgai ir atsevišķi numuriņi no Rīgas rajona. Es biju uzspiedis Rīgas, kā rezultātā gaidīju stipri ilgāk – Rīgas rajona rinda virzās būtiski straujāk.
6. Divu nedēļu laikā tiek izsniegta jaunā Zemesgrāmata.
7. Pēc tam, kad Zemesgrāmata ir saņemta, bankā to uzrāda, lai banka var pārskaitīt pirkuma maksu pārdevējam.
8. Pēc Zemesgrāmatas saņemšanas, novadā ir jāpiesakās kā jaunajam nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam. Tas jāizdara 1 mēneša laikā no brīža, kad ir saņemta Zemesgrāmata.

Zemes meklēšana un atrašana

Tā kā mums nebija savs zemes gabals, uz kura būvēt māju, mums nācās meklēt zemes gabalu iegādei. Meklējumus sākām divus gadus atpakaļ , nosakot sev vairākus kritērijus:

• platība (vēlējāmies sākot no 2000 kv.m.);
• atrašanās vieta (Ādažu, Garkalnes vai Ikšķiles novads);
• jābūt elektrības pieslēgumam vai iespējai to pieslēgt. Ja elektrība bija jāpievelk, tad izvērtējām zemes cenu + elektrības pievilkšanas izmaksas kopā, uzskatot, ka tās ir zemes iegādes izmaksas; Elektrības izmaksas pats var noskaidrot nosūtot pieprasījumu Sadales Tīkliem.
• Sabiedriskā transporta tuvums;
• Vai nav jebkādi apgrūtinājumi, liegumi vai citi apbūvi ierobežojoši faktori. Šo info ieguvām no sekojošiem avotiem:
  • Būvvaldē par teritorijas plānojumu un zemes lietošans mērķi;
  • Latvijas Valsts ceļos vai nav plānots nākotnē kāds valsts nozīmes transporta mezgls, kas var radīt problēmas;
  • LR Valsts Vides dienestā par atļauto kanalizācijas veidu;
  • Novada mežniecībā par jebkādiem ierobežojumiem no viņu puses;
• Vai piebraucamais ceļš ir novada vai privātīpašums ar domājamām daļām, kas mums nebija pieņemami, jo nomainoties kaimiņiem, var rasties problēmas;
• Vai pagasta ceļš tiek regulāri uzturēts – jautājām kaimiņiem;
• cena – pašu noteikts limits;
• Nekustamā īpašuma nodoklis zemei un apbūvei – novada pašvaldībā

Divu gadu laikā mūsu nospraustais cenas slieksnis pieauga 2,5 reizes. Tas bija saistīts ar to, ka zemākas cenas gabali pārsvarā atradās applūstošās teritorijās. Secinājām, ka piedāvājums 2 gadu laikā nemainījās. Rezultātā iegādājāmies 3500 kv.m. zemes gabalu par cenu, kura bija 5-10% lielākā nekā līdzīgi gabali tajā pašā ciematā ar platību 2000 kv.m..

Par iegādāto gabalu jau interesējāmies gadu iepriekš, kad mēs nepiekritām piedāvātajai cenai. Šogad jau atkārtoti interesējāmies par šo zemi un rezultātā izlēmām to iegādāties par cenu, kas bija 11% zemāka no gadu iepriekš piedāvātās un 18% zemāka par sākotnēji sludinājumā publicēto cenu . Izvēles izdarīšanā lieti noderēja apjautāšanās pazīstamam nekustamo īpašumu vērtētājam par reālo tirgus cenu konkrētajā novadā, kas izrādījās pat nedaudz augstāka, nekā mūsu norunātā cena.

No pieredzētā varu ieteikt sekojošu:

• obligāti visi zemes gabali ir jāapskata klātienē;
• jāapskatās kartes, lai redzētu vai zeme nav applūstošajā teritorijā;
• Neticēt neadekvāti zemām cenām;
• neticēt visam teiktajam no pārdevēja puses – bija pat gadījumi, kad reālais zemes gabals ir cits, nekā tas, kuru sludinājumā piedāvā;
• Noskaidrot visas nianses, lai nav negaidīti pārsteigumi;
• Painteresēties par līdzīgiem darījumiem pēdējā laikā tajā pašā apvidū – palīdzēs saprast reālo tirgus cenu;

Lūk mūsu zemes gabala attēls, kuru beigās iegādājāmies.