Schock Isokorb stiprinājumi

Tā kā auto nojumes un ieejas jumtiņa konstrukcija ir no tērauda, tad kā risinājums to savienošanai ar mājas ārsienu tika izvēlēts Schock Isokorb stiprinājumi. Noteikti ir arī kāds cits ražotājs, bet arhitektam bija pieredze ar šiem, tad nu izmantojām šos.

Ideja sekojoša – auto nojumes jumta nesošās sijas un ieejas jumtiņš tiek stiprināti pie mājas savelkošās betona joslas. Konkrētie stiprinājumi tiek savienoti ar savelkošās joslas armējumu tā, ka caur armējumu neveidojas aukstuma tilts uz mājas ārsienu.

Latvijā atradu tikai vienu uzņēmumu, kas piedāvā šos stiprinājumus, līdz ar to cenas noteikti ir augstākas, nekā, ja būtu konkurence.

Liels pluss šim ražotājam bija, ka pasūtot stiprinājumus, tirgotājs nosūtīja manu konkrēto griezumu rasējumus ražotājam un tas (Schock Isokorb) izveidoja speciāli manam risinājumam piemērotus/pielāgotus stiprinājumus, līdz ar to tāds kā nedaudz individuāls risinājums sanāk;


Schock Isokorb stiprinājums sastiprināts ar savelkošās joslas armējumu
Schock Isokorb stiprinājums sastiprināts ar savelkošās joslas armējumu
Ieejas jumtiņa nesošā konstrukcija pieskrūvēta pie Schock Isokorb stiprinājuma, kas iebetonēts savelkošajā joslā
Advertisements

Mājas nodošana ekspluatācijā

Kad mājas būvniecība ir pabeigta vai jau tuvu šai stadijai, var sākt gatavot nepieciešamos skaņojumus, izziņas un citu dokumentāciju, kas nepieciešama mājas nodošanai ekplautācijā, lai beigās nav steiga un stress.

Manā gadījumā bija nepieciešami sekojoši dokumenti/skaņojumi:

  • apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai (+/- tas pats info, kas iesniegumā būvatļaujai, tikai mājas dati tiek ņemti pēc inventerizācijas pēc fakta + energo audita rezultāts + aptuvenās būnviecības izmaksas + paraksti no pasūtītāja, būvnieka (var būt pats pasūtītājs), arhitekta, būvuzrauga (arī var būt pats pasūtītājs); Šo var sagatavot stundas laikā;
  • Būvprojekta dokumentācija + izmaiņu projekts, ja ir bijušas izmaiņas (precīzi par šo neko nezinu teikt, jo izmaiņas nebija);
  • Kadastrālā uzmērīšanas lieta (VZD inventerizācija); Paies mēnesis kā minimums;
  • Topogrāfija ar pazemes komunikācijām un izbūvēto būvju horizontālās un vertikālās novietnes piesaistēm. (ideāli, ja mērnieku sauc, kad gulda kabeļus un ūdensvadu zemē, bet gan jau var sarunāt arī, ka norādat, kur un cik dziļi ir ieguldīti); Aizņems kādas 2 nedēļas;
  • Būvprojekta autora atzinumu par atbilstību projektam; A4 lapa ar norādi par objektu un atbilstību projektam + paraksts.
  • Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (tas pats, ko prasa pie projekta iesniegšanas būvatļaujai). Šo pārbaudiet vai vēl derīgs – man bija termiņš iztecējis – speciālists bija laipns un uztaisīja pagarinājumu uz vienu gadu bez jebkādiem iebildumiem.
  • Elektroinstalācijas pārbaudes dokuments (elektriķim jāuztaisa A4 lapa ar apliecinājumu, ka viss atbilst normatīviem u.t.t. + meistara sertifikāts);
  • Skursteņslauķa atzinums par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli; Aizņems 2h, ieskaitot skursteņa iztīrīšanu.
  • Atzinumi no tehnisko noteikumu izdevējiem. Manā gadījumā:
    • Sadales Tīkli. Iesniedzu e-pastā un pēc dažām dienām saņēmu e-pastā + pēc 2 nedēļām saņēmu pa pastu oriģinālu.
    • Valsts Vides Dienests:
      • klātienē vai epastā ar eparakstu jāraksta iesniegumu un līdzi jādod kopijas no būvatļajas un VVD izdotajiem tehniskajiem noteikumiem (šis mani fascinē, ka mūsdienu datorizētajā pasaulē prasa pašu izsniegtu dokumentu – tiešām nevar elektroniski saglabāt to izsniedzot?)
      • Tad VVD inspektors ieradīsies pie Jums uz objektu un pārbaudīs:
        • apkuri – vai atbilst projektā paredzētajai;
        • ūdens ieguvi – kāda un ja ir urbums/spice, cik dziļa (dziļāk pa 20m vajag pasi);
        • Dokumentus, kas uzrāda, kur un cik lielā apjomā ir izvesti būvgruži – iesaku prasīt čeku + izziņu no būvgružu izvedēja, kur tie tiek utilizēti + uzņēmuma info, kas veic izvešanu;
        • Kanalizācija – vai atbilst tehniskajos noteikumos atļautajai;
        • Līgums par sadzīves atkritumu izvešanu;
    • Vēl, ja ir citas centralizētās komunikācijas, vajadzēs saskaņot ar Latvijas Gāzi, ūdens apgādes sniedzēju, kanalizācijas apsaimniekotāju u.t.t..
  • Būvatļauju – šeit pārliecinaties, ka Jums ir pagarināta civiltiesiskā būvniecības apdrošināšana – ja nav, tad skaitas nelikumīga būvniecība un var piemērot sodu. Ja nav pagarināta, tad nopērciet jaunu uz minimālo termiņu un aizbrauciet uz būvvaldi, lai pagarina būvatļauju – viņi to pagarinās līdz apdrošināšanas termiņa beigām.
  • Līgumu par sadzīves atkritumu izvešanu.
  • Pie mājas jābūt pastkastei, adreses plāksnītei un karoga turētājam/mastam.

Kad viss šis ir darīts, tad ar visiem papīriem jādodas uz būvvaldi un jāiesniedz būvispektoram, kurš visu pieņems un tad vienosieties, kurā datumā būvvalde ieradīsies pārbaudīt visu dabā.

Arhitekta darbi un pienākumi

Gatavojot dokumentus iesniegšanai būvvaldē uz mājas nodošanu ekspluatācijā, aktualizējās jautājums, kas ietilpst arhitekta darbā, par ko vienojas sākot māju projektēt.

Manā gadījumā, mums sanāca nesaprašanās vai arhitekta paraksts uz iesnieguma būvvaldē un paraksts uz arhitekta izziņas par to, ka uzbūvētā ēka atbilst projektētajai mājai, ietilpst samaksā, par kuru vienojāmies par mājas projektēšanu vai nē.

Teorētiski pēc papīriem neietilpst, jo vienojāmies par mājas projektēšanu un dokumentācijas sagatavošanu, lai saņemtu būvatļauju. Praktiski, lai nodotu māju ekspluatācijā, bez konkrētā arhitekta paraksta nav iespējams to izdarīt, pat ja nav izmaiņas projektā.

No šī izejot, varu dot sekojošus ieteikumus, lai aiztaupītu savu un arhitektu laiku lieki diskutējot un sabojājot garastāvokli abām pusēm:

  • pirms vienojaties ar arhitektu, precīzi noskaidrojiet konkrētajā būvvaldē, kādos projekta realizācijas posmos ir nepieciešama arhitekta iesaiste/paraksti.
  • vienojoties ar arhitektu, kas samaksā ir iekļauts:
    • vairāku skiču variantu izstrāde?;
    • mājas projekta izstrāde un saskaņošana minimālajā sastāvā, ja nepieciešams?;
    • pilna projekta izstrāde un saskaņošana būvvaldē?;
    • vai arhitekts rasē arī būvkonstrukciju griezumus vai to darīs būvinženieris?;
    • konsultācijas būvniecības gaitā – var rasties jautājumi par arhitektu ieplānotajiem risinājumiem vai materiāliem – vajag definēt vai šādas konsultācijas ir ietvertas cenā vai par katru konsultāciju ir papildus maksa?;
    • Ja jāveic projektā labojumi/izmaiņas, kādas būs papildus maksas un izpildes termiņi?;
    • vai dokumentus uz nodošanu ekspluatācijā gatavosiet paši vai to darīs arhitekts un vai par to būs jāveic papildus samaksa?;
    • Vai paraksti uz dokumentiem priekš nodošanas ekspluatācijā būs par papildus maksu vai iekļauti projektēšanas maksā?;

Jau sākotnēji par visu šo vienojoties savā starpā, abām pusēm būs skaidrs, ko ietver sevī projekta iztrāde un par ko ir jāatrunā atsevišķi. Tādējādi nebūs pārsteiguma momenta pasūtītājam un neparedzēti pienākumi arhitektam. Abas puses šeit var saprast, jo arhitektam, kā profesionālim šajā jomā ir sava izpratne, kas ko ietver, savukārt pasūtītājam dabiski liekas, ka vienojoties ar arhitektu par projektēšanu, tas ietvers arī visas neizbēgāmās sadaļas dokumentācijā un realizācijā.

Gāzbetonu bloku kvalitāte

Kā jebkurai precei, arī gāzbetona blokiem ir jāatbilst noteiktai kvalitātei. Rekomendēju pievērst uzmanību sekojošam, pieņemot blokus:

  • vai ir atvesti pareizie – pārbaudiet katras paletes marķējumu
  • bloku mitrums
  • mehāniskie bojājumi

Saņemot blokus un atverot plēves secinājām, ka vairākas paletes ir ar blokiem, kas ir acīmredzami izmirkuši. Sazinājos ar tirgotāju, kurš savukārt komunicēja ar ražotāju,  un pēc neilga laika tika apstiprināts, ka noteikts skaits bloku palešu tiks atrēķināts no samaksas. Paldies par ražotāja godaprātu.

Tad arī uzzināju, ka ir noteikts bloku mitruma līmenis, kas ir pieļaujamais – principā, ja ir ar ko izmērīt, tad droši pie piegādes var atvērt visas paletes un pārmērīt mitruma līmeni blokos. Tikai atverot paletes, nenoņemiet augšējo plēvi – lai tikai sāni ir vaļā – tad bloki lietus gadījumā nesamirks un žūs.

Par bojātiem blokiem. Bieži redzēsiet šādus bojājumus:

Par šādiem bojājumiem nevajag celt paniku. Gāzbetons ir ļoti trausls, līdz ar to vienmēr būs kāds atsists stūris vai izbiris robs. Kā no celtniekiem sapratu, tad bojāts skaitās, ja bojājums ir plaukstas lielumā. Respektīvi liela izmēra vai ja bloks ir pārlauzsts.

Pirmā bloku rinda

Tad nu, kad bloki bija piegādāti, varēja ķerties pie darba.

Pirmajā dienā mūrēja tikai pirmo bloku rindu. Virs pamatiem atstāja ruberoīdu, tad lika mūrjavas kārtu un uz tās lika pirmo bloku rindu (mūrjavas kārtai nevajadzētu būt biezākai par 2-3cm).

Tālāk pirmajā dienā nav ieteicams mūrēt, jo mūrjava ir salīdzinoši “peldoša”, tādēļ, ja tiktu mūrētas nākamās rindas, sāktu veidoties “viļņi”.

Obligāti katras dienas beigās uzmūrētos blokus vajag apsegt, lai gāzbetons neuzsūc lietus ūdeni. Manā gadījumā izmantojām lētāko pieejamo ruberoīdu, kas tika sagriezts vajadzīgajā platumā.

WP_20170403_18_16_45_Pro

Gāzbetona bloku piegāde

Kādu laiku esmu atpūties no ierakstu veikšana blogā, bet tas nenozīmē, ka nekas nav noticis vasaras garumā. Tad nu sākšu ik pa laikam ielikt kādu jaunu rakstu, kas, cerams, būs noderīgi lasītājiem.

Bija pienācis pavasaris un bija jāsāk mūra darbi. Lai to varētu darīt, pirmais darbiņš bija gāzbetona bloku piegāde.

WP_20170403_10_51_24_Pro

It kā jau pavisam vienkārša lieta, bet tomēr gribu dot padomu citiem mūrēt gribētājiem, lai turpmākais process būtu vienkāršāks. Piegādājot blokus un citus lielgabarīta materiālus, rekomendēju pievērst uzmanību sekojošām lietām:

  • ar manipulatora šoferi sarunājiet, ka blokus ieceļ mājas vidū, lai celtnieki ietaupa maksimāli laiku un spēkus, izvairoties no liekas bloku nešanas. Tas arī samazinās risku, ka nesot blokus netīšām salauzīs, un taupīs celtnieku muguras veselību.
  • izkraujot blokus, kuri paliks ārpus ēkas, izplānojiet tiem atrašanās vietu tā, lai tie netraucē citu materiālu piegādei, manipulatora piebraukšanai, kad vedīs nākamo kravu, ērtai celtnieku piekļuvei ēkas sienām u.t.t..
  • Ja tiek izmantoti dažāda veida / izmēra bloki, tad tos arī izkraut vajag pēc plāna, ņemot vērā izmantošanas secību un vietu, lai nemaisās, kamēr tie nav nepieciešami vai arī, lai neatrodas vietā, kas ir tālu no izmantošanas zonas.

WP_20170403_11_20_06_Pro

Tās ir nianses, ko pašlaik atceros no pavasara. 🙂

ALTUM

Tiem kam aktuāli:

Lai pieteiktos ALTUM atbalstam un to saņemtu, bija vajadzīgs:

  • bankā uzrakstīt iesniegumu vienlaicīgi ar kredīta pieteikumu
  • bankā iesniegt savu, bērnu un sievas/vīra deklarēto dzīvesvietu izziņu kopijas ar parakstiem;
  • deklarētajai dzīvesvietai kredīta ņēmējam jāsakrīt ar bērnu deklarētajām dzīvesvietas adresēm pieteikuma un izskatīšanas brīdī;
  • jāparaksta līgums kopā ar hipo līgumu bankā;

Mani ieguvumi no ALTUM (pieteicos 2016. gada beigās):

  • banka nofinansēja lielāku % no kopējām izmaksām
  • man atkrita bankas komisija par kredīta piešķiršanu (ietaupa prāvu naudiņu)

Altum negalvo, ja tāme ir lielāka par 200k Eur.

Jāsamaksā līguma komisija, kas bija mazāk par 200 Eur.

Tas arī viss.

Hipotekārā kredīta iegūšana

Sveiki!

Sen neesmu rakstījis. Tas gan nav saistīts ar ziemas miegu, bet ar maz notikumiem būvniecībā. Nav gan tā, ka absolūti nekas nenotiek. No bankas puses ir apstiprināts kredīts, tādēļ varu uzrakstīt sīkāk par procesu. Tad nu pa soļiem, kas jādara, lai pieteiktos un saņemtu kredītu mājas būvniecībai, ja zeme ir savā īpašumā:

  1. Jādodas uz banku klātienē, telefoniski vai elektroniski un jānoskaidro, ko banka pieprasa pie kredīta pieteikuma saņemšanas. Manā gadījumā bija nepieciešamas sekojošas lietas:
    1. zemesgrāmata;
    2. būvatļauja + apstiprināts mājas projekts;
    3. mājas būvniecības izmaksu tāme;
    4. jāzina ienākumu līmenis – ideāli, ja skaita ienākumus tajā pašā bankā, tad nav vajadzīgas izziņas;
    5. Nākotnēs novērtējums mājai
  2. Pirms iesniedzu oficiālu pieteikumu, jau iepriekš noskaidroju, kas jāiesniedz un kādi kritēriji maina rezultātu (jau iepriekš izrunāju ar banku, kā mainās piešķiramā summa no ienākumu līmeņa, tāmes lieluma, novērtējuma summas u.c., kas ļāva piekoriģēt dažas lietas, lai nav aizķeršanās vai liekas papīru būšanas).
  3. Kad viss bija sagatavots, devos uz banku un iesniedzu pieteikumu ar visiem augstākminētajiem pielikumiem.
  4. Banka ar savu tāmētāju izvērtēja tāmi un jau pēc 4 dienām saņēmu apstiprinājumu, ka aizdevums ir apstiprināts. Pakaulējos vēl par procentu likmi, kā rezultātā tā par 1% punktu samazinājās.
  5. Devos parakstīt līgumu.
  6. Pie līguma parakstīšanas banka arī sagatavo hipotēkas nostiprinājuma lūgumu, ar kuru jādodas pie notāra, lai to nostiprina. Tas aizņem 15 minūtes, iepriekš sarunājot laiku ar notāru. Izmaksas ap  60 Eur.
  7. Tā kā man jau bija izbūvēti pamati, tad man bija arī jāveic inventerizācija pamatiem un jāuzliek jaunbūves statuss – jādodas uz VZD, jāuztaisa iesniegums, jāsamaksā virs 200 Eur un jāgaida vismaz mēnesis – dzīvē 2 mēneši. Rekomendēju, ja Jums jau ir pamati un vajadzēs kredītu, taisiet šo uzreiz, kā pamati pabeigti, lai pēc tam nezaudējat laiku – banka naudu izsniegs tikai, kad jaunbūve būs zemesgrāmatā un ar nostiprinātu hipotēku uz to.
  8. Kad pēc 2 nedēļām no VZD nebija ziņas, zvanīju – izrādas lieta atteikta un no VZD puses liels izbrīns: “Vai tad es neesmu saņēmis ierakstītu vēstuli?” 🙂 Protams, tā ierakstītā vēstule ceļo vēl šobrīd (neesmu saņēmis jau 3 mēnešus).
  9. Pēc tam, kad VZD uztaisa inventerizāciju un izsniedz papīrus, jādodas uz būvvaldi, lai iedod izziņu, ka piekrīt jaunbūves statusam.
  10. Tad ar būvvaldes izziņu, notāra nostiprinājuma lūgumu, hipo līgumu, VZD dokumentiem ir jādodas uz Zemesgrāmatu un jāuzliek hipotēka zemesgrāmatā. 14 dienu laikā tas tiek izdarīts – man izdarīja 1 nedēļas laikā.
  11. Tad ir jāapdrošina māja par atjaunojamo vērtību un tad ar to jādodas uz banku rakstīt iesniegumu, lai piešķir pirmo aizdevuma daļu.
  12. Tad jau atliek tikai būvēt un maksāt kredītu 🙂

Principā viss šis process aizņem:

  • banka: 1-2 nedēļas no pieteikuma brīža, ja nav aizķeršanās;
  • notārs: 1 diena
  • VZD (inventerizācija): 2 mēneši (ideāli, ja taisa jau stipri ātrāk – tiklīdz jau ir stadija, kurā tiks pieteikts kredīts, jo var veikt paralēli kredīta pieteikuma procesam)
  • Būvvaldes izziņa: 1-2 nedēļas
  • Zemesgrāmata: līdz 2 nedēļām

Ko ņemt vērā arhitektu izvēlē

Mārtiņš lūdza komentēt, ko ņemt vērā izvēloties arhitektus, tad nu nolēmu, ka šis varētu būt interesants temats arī pārējiem. Tādēļ šis ieraksts. Šeit rakstītais balstīts uz manu personīgo pieredzi un drauga, kurš tieši pašlaik skaņo projektu.

Sākumā jāsaprot, kādu aptuveni māju vēlas (platība, plānojums, funkcionalitāte u.t.t.). Pēc tā vērts apskatīt līdzīgu gatavo projektu cenas – tiesa gan atceries, ka gatavo projektu cena iekļauj tikai projektu – papildus būs jāmaksā par pielāgošanu konkrētajam zemes gabalam, par jebkurām izmaiņām no sākotnējā projekta u.t.t.. Pēc tā varēsi nojaust aptuveno izmaksu līmeni par pašu projektu.

Tad jāsāk meklēt arhitektus – caur paziņām vai kā savādāk. Ideāli, ja kādam pazīstamam jau ir bijusi darīšana ar šo arhitektu/-i un ir atsauksmes no drošiem avotiem. Ja tāda iespēja nav, tad mēģini atrast maksimāli daudz atsauksmes webā par potenciālo arhitektu/-i. Tikko draugam bija, ka viņš vienojās ar arhitektu, kuram savs birojs un ir projektējuši arī lielās/modernās ofisa ēkas Rīgā – domājams, ka labs, bet tagad ir tikai vienas problēmas. Vienojās, ka izdarīs visu līdz būvatļaujas saņemšanai, bet tagad pusi būs izdarījis pats draugs + arhitekts speciāli par spīti bremzē visus procesus. Draugs nonāca ķīlnieka lomā.

Jāpārliecinās, ka ir derīgs sertifikāts. Vērts arī pārliecināties, ka arhitekts nesen ir taisījis privātmāju projektus un vai ir nesen skaņojis projektus tavā būvvaldē – tas ļaus pārliecināties, ka arhitekts zina, kas vajadzīgs.

Kad atrasts potenciālais arhitekts, tad vienojas par cenu un kas tajā būs iekļauts. Sākumā jāuzzina būvvaldē, ko viņi prasa, lai zini, ko vajag atrunāt ar arhitektu:

  • arhitektūras sadaļa – pašsaprotami, bet vajag atrunāt kādi griezumi būs sazīmēti – vajag pēc iespējas detalizētāk, lai būvniecības gaitā vieglāk.
  • Būvkonstrukciju sadaļa (to gan nāksies maksāt atsevišķi kādam inženierim un tur arī vajag rūpīgi izvēlēties – arī var būt visādas domstarpības un ideju nesakritības). Man zīmējumus rasēja arhitekti un inženieris tikai piekoriģēja, tādēļ inženieris maksāja lētāk. Draugam visu inženieris rasēja, tādēļ izmaksāja dārgāk.
  • DOP (būvdarbu organizācijas plāns) – man taisīja arhitekti (projekta cenā)
  • Energo audits projektējamajam objektam (oficiāli kādi 100-300 Eur)
  • Vertikālais plānojums – man taisīja arhitekti
  • ŪK (ūdens un kanalizācija) – arī vajadzēs sertificēta projektētāja parakstus, kas maksā naudu. (pilns ŪK projekts maksā ap 200-300 Eur, vnk paraksti sākot no 20Eur)
  • Inženierkomunikāciju plāns – man taisīja arhitekti (iekļauts projekta cenā)
  • topogrāfija – jāpasūta mērniekam
  • saskaņojumi ar iestādēm (ST, Lattelecom, Gāze, Vides Dienests, ūdens apsaimniekotājs u.c.)
  • būvniecības apdrošināšana

Kad uzzināts būvvaldē, ko vajag, tad vienojas ar arhitektu, ko no tā visa viņš nokārtos un cik tas maksās. Vienojies par termiņiem. Samaksu vēlams atrunāt 3 daļās:

  1. kad iesniegts būvprojekts minimālā sasāvā un saņemta būvatļauja ar izpildāmajiem uzdevumiem (obligāti vajag sniegt minimālo sastāvu, jo uzreiz varēs dabūt izpildāmos uzdevumus no būvvaldes – citādi pēc tam dabūs ilgi gaidīt tos un no jauna dabūs sniegt pilno projektu)
  2. Kad iesniegts pilnais projekts ar visām sadaļām un saskaņojumiem
  3. Kad saņemta būvatļauja ar visiem zīmogiem un atļauju sākt būvniecību

Līgumā atrunājiet, ka arī pēc būvvaldes pieprasījuma, arhitektam jāveic jebkādi labojumi/papildinājumi un tie ir iekļauti jau atrunātajā cenā. Atrunājiet vai visus skaņojumus veiksi tu vai arhitekts. Vai drukāsi un siesi tu vai viņš. Vai būvvaldē fiziski iesniegs viņš vai tu.

Tas pa lielam laikam viss. Varbūt ko esmu palaidis garām, bet galvenais ir pieminēts.

Ceru, ka šis noderēs.

p.s. Pielieciet klāt no savas pieredzes vērtīgās atklāsmes, jo šī sadaļa, manuprāt, ir ļoti būtiska, kas var stipri paildzināt un sadārdzināt projekta iztstrādi, ja viss nav rūpīgi izvērtēts un atrunāts.

 

Pamatu izbūve

Pamatu būvniecība sākās 20.09. un tika pabeigta 11.10.. Strādāja 4 cilvēki darba dienās no plkst. 9-18.

Lūk ieskats. Pirms:

zeme

Pēc

wp_20161011_13_37_41_pro

Pamatu būvniecība pa posmiem

  1. Bedru izrakšana (tā kā garāža ir atsevišķi un ir vēl nojume, vajadzēja bedri mājai, garāžai un nojumes kollonu stabiem; Esiet uzmanīgi ar traktoristiem – šis paspēja jau pašā sākumā nobraukt iznestās asis.
  2. Pamatu pēdas veidņošana, šķembošana un armēšana

wp_20160923_14_12_54_rich

Pēc projekta bija vēl sagataves betonējuma kārta, bet akurāti noraka zemi un kārtīgi noblietēja šķembu, tādēļ iztika.

Pie pamata pēdas armatūras tika piemetinātas 2 armējuma stiegras, kas horizontāli izvadītas uz āru abos mājas galos. Pēc tam uz augšu tiks piemetinātas vertikālās armējuma stiegras un pie tām tiks pievienots mājas zemējums. Pamati kalpos kā zibens novedējs, līdz ar to nebūs vēlāk zemē jārok kāda papildus dzelzs konstrukcija priekš šā mērķa.

3. Pēdas betonēšana

wp_20160927_18_03_18_rich

wp_20160929_08_56_01_rich

4. Armēšana, veidņu likšana un betonēšana pamatu sienaiwp_20161004_15_59_55_rich

wp_20161004_15_53_01_rich

Ar to visu, ka betonētāji neatveda betonu uz 14:00, bet uz 18:30, kad jau palika tumšs, rezultāts labs – 0 atzīme staigā 7mm.wp_20161005_17_12_06_rich

5. Hidroizolācija un siltinājums

Hidroizolācijai bija 2 varianti: lētais bitumens vai dārgākās mūsdienu. Pēc konsultācijām palikām pie lētā bitumena varianta, jo arī to tagad var smērēt uz mitra betona – klāt ir k-kāds piejaukums.e7b5e299-702e-4b80-8c5f-ac730d8126ff 68c67b61-5108-49a1-a6e1-3cfb42d118e6

100mm ar spundiwp_20161007_12_51_57_rich wp_20161007_12_51_24_rich

Četri dībeļi uz vienu kv.m.870988b3-1fbe-4629-a176-b52f13f6c46e6. Aizbēršana ar smilti un apmetums no ārpusesa9eecd8b-a243-49a0-9814-4bb874e17b7c

7. Kanalizācijas 1. stāva horizontālo izvadu iestrāde, lai pavasarī nav jārok vaļā šķembawp_20161009_13_24_17_rich wp_20161009_14_35_51_rich

Horizontālā hidroizolācija 2 kārtas ruberoīds

150mm šķembas kārta un darbi darītiwp_20161011_13_37_41_proLietas, par kurām uzzināju un šķiet noderīgi zināt citiem, kas būvē

  • armatūru nevajag likt pa taisno uz zemes – vajag uzlikt uz kāda paaugstinājuma (koka brusām vai kā cita), lai nerūsē no zemes mitruma;
  • Pēc betonēšanas bērt ciet vēlams ne ātrāk kā 7 dienām, bet ja nav laika gaidīt, tad blietēt pa mazām kārtām ar nelielu jaudu un nebraukt gar betonu tuvāk par vienas blietes platumu.
  • Uz bitumena mastikas hidroizolācijas ir problemātiski likt pa taisno virsū apmetumu (daļai, kas paliek virs zemes līmeņa) – vai nu liek putoplastu vai, ja nesiltina, tad neliek bitumenu vispār.
  • veidņus vajag nodrošināt alumīnija – celtniekiem atveda smagos un pa četriem nebija viegli cilāt – liels laika patēriņš.
  • Vajag kārtīgi izplānot elektrības ievadus/izvadus, lai attiecīgi var ielikt pamatu sienā pietiekoši čaulas. (ievadkabelis, kabelis uz saimniecības ēkām, kabelis uz automātiskajiem vārtiem, uz ūdens sūkni, ja atrodas ārpus mājas, čaula komunikāciju vadiem u.t.t.).
  • Ūdens čaulu man divi ŪK projektētaji teica, lai liek 1,8m zem zemes līmeņa. Beigās liku otru čaulu virs pēdas (ap 1,2m), savādāk sanāk baigais lauziens. Nosiltināšu cauruli.
  • Putoplasta siltinājumu vajag apmest, ja darbi tiek iepauzēti uz ilgāku laiku – manā gadījumā visu ziemu -, jo saules UV stari to “ēd” kopā.

Esmu dikti priecīgs par paveiktā kvalitāti un ātrumu. Tagad ceru uz agru siltuma vilni pavasarī, lai jau marta beigās/aprīļa sākumā var sākties ārsienu būvniecība. 🙂